Līdz izbraukšanai 3 dienas #exeterTrip5

2017.gada 18.februāris,

nakts no piektdienas uz sestdienu

Līdz izbraukšanai 3 dienas.

Vakar izmazgāju ceļojuma vējjaku. Lai to pirms brauciena nesabojātu, skatījos internetā simbolu instrukcijās apģērba mazgāšana . Jakas birka man man pavēstīja, ka tā nav paredzēta centifūgas malumam; nācās veļasmašīnai neļaut to izžmiegt, bet murcīju rokām. Ilgi pilēja, nobijos, ka neizžūs. Tomēr nē, viss labi, būs jau drīz pilnībā sausa!

Lai arī biju nolēmusi visu darīt saprātīgi un laicīgi un to arī darīju, izskatās, ka laiks sazvērējies pret mani un dilst ātrāk nekā parasti. Rīt jāpadara visvairāk – jānokomplektē pilnībā koferis.

Šodien aizgāju uz iepriekšējo dabu pēc rekomendācijām, protams, angliski. Zīmogi, paraksti – viss pa skaisto!

Iepriekšējās nakts vidū atkal modos un nevarēju aizmigt. Bezmiega 2 stundās nāca atklāsme, kur varētu atrasties mana dzimšanas apliecība.

Protams, intuīcija un saprāts bija lieliski sadarbojušies un dokuments tika veiksmīgi atrasts! Tiesa gan, to līdzi neņemšu, jo nav ne iztulkots, ne zvērināts!

Sapildīju skaistās, mazās pudelītēs šampūnus un krēmus. (Drogās var iegādāties ideālu ceļojuma tukšo pudelīšu iepakojumu biezas plastmasas caurspīdīgā maisiņā.) Rīt viss jānokomplektē pilnībā.

Tā kā meklēšanas process nemanāmi pārgāja kārtošanas-un-ārā-mešanas lēkmē, vērtīgo laiku pamatīgi notērēju, taču to nenožēloju. Katrs sakārtots stūrītis, plaukts ļauj brīvāk uzelpot; sajūta, ka lieks smagums nokritis.

Nu priekšnamā kartona kaste ar makulatūru, ko rīt jāaiznes uz šķirojamo konteineri. Dažādi svarīgi papīri un dokumenti glīti sarindoti cieto vāku mapēs.

Atradu pusaudžu gados zīmētus kvēlu sižetu motīvus – iemesls pasmaidīt, sevišķi aplūkojot 80-to gadu pancisko modi un spurainās, ilgviļņainās frizūras. Turpat arī augstskolā zīmētais vizuālās mākslas projekta darbs, par ko saņēmtu 10 balles. Diezin vai šobrīd tā uzzīmētu, šedevrs!

Vien vārd sakot – šodien tagadne, pagātne un nākotne vienā mudžeklī mudžinājās – gan atmiņas pašķetināju, gan pastresoju par nezināmo, kas nāks.

Ak, jā, kā kronis visam – atradu 2014.gada zobuārsta čekus un iesniedzu pusnaktī VIDam deklarāciju!

Viss labi – pabeigtības un labi padarīta darba sajūta.

Kad biju Rīgā uz noslēdzošo vizīti pie zobuārsta, piespiedu sevi nomierināties un aizmukt no pirmsbraukšanas stresa, pastaigājoties pa parku – seno kapsētu. Labi izvēdinājos.

P.S. Lietainā nakts un diena lika domāt par laikapstākļiem, kas mani sagaida Anglijā.

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s